Betonu var mitrināt vairākos veidos, tostarp atstājot tās formas, apsmidzinot, dedzinot un izmantojot mitruma aiztures vāciņus vai blīvējuma apvalku, kas tiek uzklāts kā šķidrums, un pēc tam sacietē, lai veidotu plānu plēvi. Visefektīvākās metodes ir tādas vulkanizācijas metodes, kas izmanto ūdeni, piemēram, smidzināšana, dīķēšana un slapju segumu izmantošana. Lai gan mitruma aizturēšanas membrānas parasti nav tikpat efektīvas kā sacietēšana ar slapjiem segumiem, tās tiek plaši izmantotas to ērtuma dēļ. Jebkurā gadījumā vissvarīgākais ir tas, lai betona virsma būtu vienmērīgi mitra vai mitra. Plātnes virsmas daļas daļēja žāvēšana var izraisīt lūzumu un plaisāšanu. Konservēšanas savienojumi ietekmēs līmes saistīšanas īpašības, un tos nedrīkst izmantot plātnēs, kurām jāsaņem elastīgi grīdas segumi vai citi līmes pārklājumi, ja vien tie nav zināmi kā saderīgi ar līmi. Sālīšanas savienojumi nav ieteicami arī plātnēm, kurām tiks piešķirta papildu virsmas apstrāde.